Definīcija:Īpašība, kas piemīt indivīdam, kurš apzināti un regulāri ievēro disciplīnu, kārtību, noteikumus. Disciplinētība izpaužas darbībā, uzvedībā, arī attieksmē, un tās nodrošināšanu panāk ar disciplinēšanu un/vai pašdisciplīnu.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca