DEAngestellte; Angestellte[r]; Beamte[r]; Beschäftigte[r] der Unternehmensverwaltung
FRemployé
Definīcija:Uzņēmuma darbinieks, kas strādā uzņēmuma pārvaldē: veic vadīšanas vai citu ar uzņēmuma pārvaldi saistītu darbu (piem., komercdarbība, inženiera darbs). Δ iedala vadītājos un speciālistos.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
16 Ekonomika
ENemployee
LVnodarbinātais
RUзанятый
DEBeschäftigte[r]
FRemployé
Definīcija:1. Sk. darbinieks. 2. Persona, kas strādā savā uzņēmumā vai zemnieka saimniecībā (sk. pašnodarbināta persona).
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
16 Ekonomika
ENemployee
LVkalpotājs; klerks (nevēl.)
RUслужащий
DEAngestellte[r]
FRemployé
Definīcija:Algots darbinieks, kas strādā pārsvarā garīgu darbu. Δ var būt uzņēmuma, iestādes darbinieks, kurš organizē, sistematizē, novērtē, glabā noteiktu problēmu risināšanai nepieciešamo informāciju, ievada un meklē to datoros, kā arī veic pienākumus, kas ir saistīti ar lietvedības darbu, naudas operācijām, ceļojumu organizēšanu, klientu informēšanu, lietišķu tikšanos organizēšanu u. c. Pamatojoties uz LR profesiju klasifikatoru, tiek iedalīti: 1) iestāžu Δ (sekretāri, uzskaites darbinieki, statistikas un finanšu darbinieki, kancelejas darbinieki, informācijas ievadīšanas operatori u. c.); 2) klienta apkalpotāji (kasieri, biļešu pārdevēji, lombarda darbinieki, parādu piedzinēji u. c.).
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
16 Ekonomika
ENemployee; worker
LVdarbinieks
RUработник
DESchaffende[r]; Arbeitsnehmer
FRemployé; travailleur
Definīcija:Persona, kas strādā, saņemot par to atalgojumu.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
16 Ekonomika
ENemployee
LVdarba ņēmējs
RUнанимающийся на работу
DEArbeitsnehmer
FRemployé
Definīcija:Darbspējīgs cilvēks, kura nodarbinātība ir atkarīga no darba devēja. Δ ir: strādnieki, ierēdņi, inteliģence.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
16 Ekonomika
ENemployee; worker
LValgots darbinieks
RUработающий; наемный работник
DEArbeitsnehmer
FRemployé; salarié
Definīcija:Persona, kas uz darba līguma pamata veic kādu darbu cita īpašnieka saimniecībā, uzņēmumā vai iestādē un saņem par to atlīdzību algas veidā.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
Definīcija:Indivīds, kas veic noteiktus darba uzdevumus un ir līgumattiecībās ar kādu organizāciju. Darbu izglītības iestādēs un augstākās izglītības institūcijās nodrošina pedagoģiskā un akadēmiskā personāla darbinieki, vadība, atbalsta un apkalpojošā personāla darbinieki.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENemployee; employed person
LVnodarbināta persona; darbinieks; algots darbinieks; darba ņēmējs; kalpotājs
DEArbeitnehmer; Angestellte
FRemployé; salarié
Definīcija:Any worker who is under wages or salary and performs services for an employer.
VVC izstrādātie sociālo jautājumu, socioloģijas un statistikas termini
28 SOCIĀLIE JAUTĀJUMI
ENnon-manual worker
LVgarīgā darba darītājs; kalpotājs
DEAngestellte
FRemployé
VVC izstrādātie sociālo jautājumu, socioloģijas un statistikas termini