Definīcija:Persona, kam piešķirts augstākās pakāpes zinātniskais grāds, balstoties uz habilitācijai iesniegto pētījumu, tā novērtēšanas un publiskas aizstāvēšanas rezultātiem. Latvijā habilitētā doktora grādu piešķīra līdz 1999. gadam.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca