Definīcija:Zinātniskais grāds, kuru iegūst, nokārtojot noteiktus eksāmenus, uzrakstot un aizstāvot zinātnisku darbu (disertāciju). Dažās zemēs ir vēl otrā Δ pakāpe — habilitēts doktors, ko iegūst pēc nozīmīga zinātniska darba izstrādāšanas un aizstāvēšanas.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
16 Ekonomika
ENdoctor; scraper
LVkasīklis; šāberis
RUшабер
DESchaber
FRdocteur; racle; racloir
J. Dolacis. Mežtehnikas, mežsaimniecības un kokrūpniecības terminu vārdnīca. — R., 1998
56 Lauksaimniecība
ENdoctor
LVdoktors; doktore
RUдоктор
DEDoktor; Doktorin
FRdocteur; docteure
Definīcija:Persona, kas pēc doktora līmeņa studiju programmas apguves un promocijas darba aizstāvēšanas ir ieguvusi zinātnes doktora grādu.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca