Definīcija:Vienas daļas vai visu aizsardzības spēku uzbrukums uzbrūkošiem pretinieka spēkiem, lai atgūtu zaudētās teritorijas, sašķeltu pretinieka priekšējās vienības vai iznīcinātu tās, kura galvenais nolūks tomēr ir neļaut pretiniekam sasniegt viņa iecerēto uzbrukuma mērķi. Ilgstošās aizsardzības operācijās pretuzbrukuma mērķis ir atjaunot kaujas pozīcijas, un pretuzbrukumam ir ierobežoti uzdevumi. Sk. arī countermove. 1/1/60
VVC izstrādātie aizsardzības, militārās zinātnes un bruņoto spēku termini