Definīcija:Būtiska doma, ideja, priekšstats, kas veidots, apkopojot un vispārinot teorētiskā vai empīriskā pieredzē iegūtu informāciju. Koncepts tiek izmantots, lai, piemēram, no individuāla skatpunkta izskaidrotu abstraktu jēdzienu, rezultātā, iespējams, izveidojot šī jēdziena terminu.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENconcept; notion
LVjēdziens
RUпонятие; идея
DEBegriff
FRconcept; notion; idée
Definīcija:Abstrakta koncepta apzīmējums, kas tiek lietots, lai aprakstītu un organizētu domas, idejas, priekšstatus par apkārtējo pasauli – par priekšmetiem, būtnēm, parādībām, procesiem u. tml. Jēdziena veidošanās balstās uz apziņā nostiprinātu vispārinājumu par kāda priekšmeta, būtnes, parādības, procesa u. tml. būtiskajām pazīmēm, kuras ļauj to atšķirt no citiem priekšmetiem, būtnēm, parādībām, procesiem. Jēdziena izpratne tiek saistīta ar verbāli loģisko domāšanu, tā ietekmē zināšanu veidošanos un intelektuālo darbību. Jēdziena nosaukums ir termins.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENconcept
LVjēdziens
FRconcept
VVC izstrādātie sociālo jautājumu, socioloģijas un statistikas termini
28 SOCIĀLIE JAUTĀJUMI
ENconcept
LVkoncepcija
FRconcept
Definīcija:Viedoklis vai idejas izklāsts, parādot, kā kaut ko var paveikt vai izpildīt tā, lai varētu izmantot vispārpieņemtu procedūru. 1/11/83
VVC izstrādātie aizsardzības, militārās zinātnes un bruņoto spēku termini