Definīcija:Bankas konts, kas paredzēts naudas uzglabāšanai, noguldīšanai, kā arī lai veiktu bezskaidrās naudas norēķinus. Δ var atvērt jebkura rīcībspējīga fiziska vai juridiska persona (parasti kādā komercbankā). Par noguldījumu Δ īpašnieki saņem no bankas samaksu procentos no noguldītās summas (sk. noguldījuma ienākums). Δ var izmantot arī kredītoperāciju veikšanai (sk. vienots norēķinu konts).
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000