Definīcija:Saziņas veids, kurā indivīdi apmainās ar informāciju vai domām, izjūtām, emocijām u. tml., izmantojot ar redzi uztveramus objektus, piemēram, uzrakstus uz tāfeles, datu grafiskos attēlus, grafiti, emotikonus, ilustrācijas, kartes, fotogrāfijas, video, simbolus u. c. Vizuālo saziņu izmanto mācībās, reklāmā, prezentācijās, kā arī individuālā saziņā, tostarp lietojot viedierīces.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca