Definīcija:Psihisku īpašību kopums, kas ļauj koncentrēt prātu uz vienu objektu, domu, ideju vai tematu, nepievēršot uzmanību citām, ar aktuālo uzdevumu nesaistītām domām, idejām vai sajūtām. Koncentrēšanās spēja ir svarīga mācību/studiju procesā, ļaujot efektīvāk apstrādāt informāciju, risināt problēmas, mērķtiecīgi izmantot savus intelektuālos un laika resursus. Koncentrēšanās spēju negatīvi ietekmē indivīda veselības stāvokļa traucējumi, pārdzīvojumi, spriedze, nogurums u. c. faktori. Pastāv dažādi koncentrēšanās spēju veicinoši vingrinājumi, piemēram, smadzeņu darbības treniņš, risinot krustvārdu mīklas, sudoku, spēlējot šahu u. tml., ilgstoša skatīšanās uz vienu objektu, nenovēršot skatienu, dienas plāna precīza izstrāde un ievērošana, meditācija, sporta nodarbības.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca