Definīcija:Bilingvisma veids, kad indivīdam ir daļēja vai nepilnīga otrās valodas prasme. Pasīvais bilingvisms var izpausties sacītā saprašanā, bet neprasmē atbildēt vai teksta uztveršanā lasot, bet nespējā uztvert tekstu klausoties u. tml.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca