Definīcija:Process, kurā indivīds vērtē sevi, savu izturēšanos, uzvedību, darbību, zināšanas, prasmes, attieksmi, sniegumu u. tml. Pašvērtēšana ir arī izglītības iestādes iekšējās vērtēšanas process, kurā tiek īstenots izglītības iestādes darbības izvērtējums, t. i., tiek analizēta izglītības kvalitāte un izvirzīto mērķu sasniegšanas dinamika. Regulāra pašvērtēšana var sekmēt paškontroles iemaņu nostiprināšanos, pašrefleksijas attīstību, paaugstināt motivāciju mācībās, studijās, darba pienākumu izpildē u. c.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca