Definīcija:Psihiskas darbības koncentrēšana un vērstība uz noteiktu objektu, kas piesaistījis interesi, piemēram, skolotāja stāstījums, lasāmais teksts, mūzika, mākslas darbs, dzīvnieks, pēkšņs troksnis. Tādējādi uzmanība var būt gan tīša, gan netīša jeb spontāna. Ir dažādi uzmanības veidi, piemēram, selektīvā, sadalītā, pēctīšā. Uzmanību ietekmē tādi faktori kā interese, motivācija, vide, apkārtējie cilvēki, arī fiziskais un emocionālais stāvoklis, veselība.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENacuity; perceptiveness
LVvērīgums
RUпроницательность
DEAufmerksamkeit; Achtsamkeit
FRattention; perspicacité
Definīcija:Īpašība, kas izpaužas kā ievērošana, pamanīšana, saklausīšana, aptveršana, kura tālāk izziņas procesā veicina uztveri, izpratni, iegaumēšanu, atmiņu, domāšanu. Mācību procesā vērīgumu attīsta ar rotaļu, spēļu, vingrinājumu palīdzību, tas notiek vienlaikus ar uzmanības noturības stiprināšanu, ar rūpīguma un radošuma veicināšanu.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca