Definīcija:Dinamiska un elastīga mācīšanas un mācīšanās pieeja, kas balstīta prakses vajadzībās, pamatojoties uz indivīdu interesēm un spējām. Kompleksā pieeja tiek īstenota ar dažādām metodēm, lai nodrošinātu, ka indivīds mācību materiālu var apgūt un izprast kompleksi, t. i., no dažādiem skatpunktiem, izmantojot un vienlaikus attīstot savu kritisko domāšanu. Kompleksā pieeja izglītībā var ietvert praktisku mācīšanos, projektu darbu, diskusijas u. c. radošas darbības. Tāpat šī pieeja tiek izmantota arī pētniecībā, ekonomikā u. c. jomās. Kompleksās pieejas pamatā ir sistēmiska domāšana, kas paver iespēju novērtēt jebkuru problēmu, ņemot vērā visus tās komponentus, to sasaisti un attiecības starp tiem, veidojot izpratni par problēmu.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca