Definīcija:Izjūta, kas rodas, cilvēkam emocionāli attālinoties, distancējoties no citiem cilvēkiem, kopienas, vides. Atsvešināšanās izpaužas arī kā attieksmes maiņa, kurā zaudē tuvības izjūtu, kad savējais pārtop par svešu, nepiederošu. Atsvešināšanās ir saistīta ar vientulību, atšķirtību, ja beidzas attiecības, ar sociālo pasivitāti un norobežošanos, ja tiek mainīta vide, apstākļi, bet tā var saistīties arī ar izolētības, bezspēcības un vilšanās izjūtu, ja ir zudusi agrāk pastāvējusi saikne. Personības izaugsmē un izglītībā atsvešināšanās var būt gan traucējošs faktors, kas jāpārvar, gan veicinošs faktors, ja notiek atsvešināšanās no kaut kā nevēlama, piemēram, no nelabvēlīgiem kairinātājiem, sociāli bīstamas vides u. tml.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENdisposition
LV[tiesību] nodošana citam
DEVerfuegung
FRaliénation
VVC izstrādātie politikas, tiesību un valsts pārvaldes termini