Definīcija:Noteikts emocionālais stāvoklis vai vēlme pēc kādas konkrētas darbības vai rīcības. Par noskaņojumu sauc arī nostāju, izjūtas, kas var būt mainīgas. Noskaņojums var raksturot indivīdu, ģimeni, grupu, kolektīvu, kopienu, sabiedrību. Reizēm ar noskaņojumu tiek saprasts garastāvoklis, kas vairāk raksturīgs indivīdam, nevis plašākai grupai, bet garastāvokļa konkrētu izpausmi var saukt arī par noskaņojumu.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca