Definīcija:Tautsaimniecības modelis, kas vērsts uz atbildīgu dzīvesveidu un Eiropas zaļo kursu, kurš veicina resursu koplietošanu, iznomāšanu, atkārtotu izmantošanu, remontu, atjaunošanu un pārstrādi, tādējādi pagarinot produktu aprites ciklu un līdz minimumam samazinot atkritumu apjomu. Aprites ekonomika paredz, ka pēc produkta lietošanas laika beigām tiek nodrošināta iespēja tā materiālus izmantot atkārtoti. Aprites ekonomika dažkārt tiek saukta arī par zaļo ekonomiku.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca