Definīcija:Pedagoģisku koncepciju kopums 19. gadsimta beigās reformpedagoģijas kontekstā, kas kļuva populārs kā protests pret veco skolu. Jaunās skolas koncepcijā svarīga vieta tika ierādīta bērncentrētam, aktīvam un praktiski orientētam pedagoģiskajam procesam, cieņai pret indivīda brīvību, mērķtiecīgi iekārtotai, izglītojošai skolas videi.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENnew school movement; progressive education
LVreformpedagoģija
RUальтернативная педагогика; новая школа
DEReformpädagogik
FRpédagogie réformée; éducation nouvelle; éducation progressive; école nouvelle
Definīcija:Globāla sociāla kustība no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta 30. gadiem ar mērķi demokratizēt un aktivizēt skolas pedagoģisko procesu. Dažādos reformpedagoģijas virzienus raksturo bērncentrēta izglītība, cieņa pret indivīda brīvību, aktīvs un kopīgs mācību darbs, mācību saistība ar praksi, mērķtiecīgi iekārtota, izglītojoša mācību vide. Ievērojamākie reformpedagoģijas pārstāvji bija Džons Djūijs (John Dewey, 1859–1952), Marija Montesori (Maria Montessori, 1870–1952), Rūdolfs Šteiners (Rudolf Steiner, 1861–1925), Georgs Keršenšteiners (Georg Kerschensteiner, 1854–1932), Jānis Greste (1876–1951).
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca