Definīcija:Uguns veids, kurā apgaismojuma šāviņus izšauj noteiktos laika intervālos, lai nepārtraukti izgaismotu mērķi vai konkrētu teritoriju. Sk. arī coordinated illumination fire. 1/3/73
VVC izstrādātie aizsardzības, militārās zinātnes un bruņoto spēku termini