Definīcija:1. Vēsturiski izveidojies ražošanas rīku un iemaņu kopums, kuru izmantojot cilvēkam ir iespējams iedarboties uz apkārtējo dabu, lai iegūtu no tās materiālos labumus. 2. Mašīnu, mehānismu, ierīču, rīku kopums. 3. Paņēmienu kopums, kas tiek izmantots kādā darbībā (piem., remontdarbu Δ).
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
16 Ekonomika
ENtechnical grade
LVtehniskais
DEtechnischer
FRtechnique
VVC izstrādātie ķīmijas un ķīmiskās tehnoloģijas termini
36 ZINĀTNE
ENability; skill
LVprasme
RUнавык; умение; способность
DEFertigkeit; Können
FRsavoir-faire; habileté; technique
Definīcija:Māka apzināti veikt praktisku vai kognitīvu darbību atbilstīgi izvirzītajiem kritērijiem – kvalitātei, apjomam u. tml. –, pamatojoties uz attiecīgajām zināšanām. Prasme veidojas daudzveidīgās, atkārtotās darbībās. Mācību procesā tiek apgūtas katram mācību priekšmetam specifiskās prasmes, piemēram, bioloģijā – prasme pagatavot mikropreparātu vai ģeogrāfijā – prasme noteikt vietas vai objekta ģeogrāfiskās koordinātas. No specifiskām prasmēm ir nošķiramas caurviju prasmes, kas attiecas uz visām mācību jomām un, kuras apgūstot, tiek nodrošināta indivīda prasme darboties dažādos kognitīvos, sociālos un emocionālos aspektos.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENtechnology
LVtehnoloģija
RUтехнология
DETechnologie
FRtechnologie; technique
Definīcija:Līdzekļu un iekārtu kopums, kas nepieciešams ražošanai vai konkrētu uzdevumu izpildei, pakalpojumu sniegšanai u. c. Tehnoloģija var būt fizisks objekts, piemēram, tālrunis, vai nemateriāls rīks, piemēram, programmatūra. Dažādu tehnoloģiju izmantošana mācību/studiju procesā ieņem arvien lielāku nozīmi.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca