Definīcija:Bezpalīdzība, kas radusies nepārdomātas audzināšanas rezultātā. Ieaudzinātā bezpalīdzība rodas, ja bērns aug pāraprūpē, autoritārā vidē, pildot rīkojumus, pavēles, instrukcijas, ja bērna patstāvība, pašiniciatīva ir minimalizēta. Šādi audzinātam indivīdam parasti ir grūtības pieņemt lēmumus, uzņemties atbildību, ir neticība saviem spēkiem, viņš bieži jūtas apjucis, bezspēcīgs, gaida ieteikumus, padomus, kā darīt u. tml.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca