Definīcija:Resurss, no kura iegūst pastarpinātu, arī interpretētu informāciju par pirmavotu. Sekundārā avotā informācija var būt speciāli atlasīta no pirmavota, sakārtota, pārveidota, skaidrota vai komentēta, analizēta, vērtēta u. tml. Piemēram, dokuments ir pirmavots, bet pētījums par šo dokumentu ir sekundārs avots; aculiecinieka stāstījums ir pirmavots, bet aculiecinieka paustā atstāstījums ir sekundārs avots.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca