Definīcija:Stāvoklis, kad ir saņemts, iegūts kaut kas iepriekš apzināts kā nepieciešams. Vajadzību apmierināšana ir beidzamais posms procesā, kurā ir notikusi nepieciešamības aktualizācija un ieguves risinājumu meklēšana. Kādas konkrētas vajadzības aktualitātes zaudēšana ir saistīta ar mērķa sasniegšanu vai apstākļu maiņu. Kad vajadzības ir apmierinātas, tās konkrētajā situācijā izzūd vai mazinās, sniedzot gandarījuma, apmierinātības izjūtu, lai gan pēc laika tās pašas vajadzības var aktualizēties atkārtoti. Vajadzību apmierināšana lielā mērā ir cikliska.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca