Definīcija:Materiālie un nemateriālie resursi, kas nepieciešami, lai radītu, saglabātu un attīstītu kultūru, t. i., vizuālo mākslu, mūziku, literatūru, teātri, kino, arhitektūru u. c. radošās izpausmes. Materiālie resursi ir finanšu, tehniskie un infrastruktūras resursi, piemēram, ēkas, muzeji, kultūras centri. Nemateriālie resursi ir kultūras vēsture, tradīcijas, zināšanas un prasmes, kas pārmantojamas no paaudzes paaudzē.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca