Definīcija:Starptautiska līguma slēgšanas pēdējais posms, kurā valsts augstākā varas institūcija apliecina valsts apņemšanos pildīt līgumā noteiktās saistības (piem., Latvijā līguma Δ veic Saeima, ASV — Kongress). Līgums pēc tā Δ iegūst juridisku spēku.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
16 Ekonomika
ENratification
LVratificēšana; ratifikācija
FRratification
VVC izstrādātie politikas, tiesību un valsts pārvaldes termini
12 TIESLIETAS
ENratification
LVratifikācija
FRratification
Definīcija:NATO standartizācijā, deklarācija, ar kuru dalībvalsts ar vai bez atrunām oficiāli pieņem standartizācijas līguma saturu. Skatīt arī: implementation; NATO standardization agreement; reservation. 1/11/94
VVC izstrādātie aizsardzības, militārās zinātnes un bruņoto spēku termini