Definīcija:Stāvoklis, kad cilvēks, būdams pie pilnas apziņas, izprot vidi, kurā atrodas, apstākļus, situāciju un pats sevi tajā. Apzināšanās nozīmē sakarīgu izjūtu par sevi un savu esību telpā un laikā.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca