Definīcija:Lieta, process, ideja, simbols, uz ko ir vērsta subjekta darbība. Objekts var būt reāls, piemēram, mācību/studiju materiāls, priekšmeti, ierīces, un tādā gadījumā darbība ir ārēji novērojama. Objekts var būt arī iedomāts, teorētiski konstruēts, piemēram, doma, iecere, kas jāattīsta, jāpilnveido, un tādā gadījumā darbība ir garīga, tā neizpaužas ārēji. Izglītības procesā ir būtiski, lai objekts, uz ko ir vērsta izglītības guvēja darbība, būtu viņam saprotams un saistītu interesi.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca