Definīcija:Rakstura iezīme, kas izpaužas kā nešaubīšanās par sevi, savām spējām. Pašpārliecība ir saistāma ar ticību saviem spēkiem, paļaušanos uz sevi, nemeklējot atbalstu citos. Pašpārliecība ir ļoti svarīga personības radošajā attīstībā, talanta izkopšanā, mērķtiecīgā rīcībā. Savukārt pārlieku liela pašpārliecība ir traucējoša personības izaugsmē, jo indivīdam rodas tendence pārvērtēt sava viedokļa, sprieduma, rīcības, snieguma un nopelnu svarīgumu, neņemot vērā kritiku.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca