Definīcija:Pabeigta ierīce, kas pielādēta ar sprāgstvielām, reaktīvā dzinēja degvielu, pirotehniskiem līdzekļiem, darbības izraisītājiem vai kodolmateriālu, bioloģisku vai ķīmisku materiālu, lai ar to varētu veikt militārās operācijas, to skaitā arī nojaukšanas darbus. Atsevišķus piemēroti modificētus munīcijas paveidus var lietot mācībās, ceremoniju vai citu ar operatīvajām darbībām nesaistītu pasākumu laikā. Sauc arī par "ammunition". Piebilde: Parasti vārdu munition' angļu valodā daudzskaitlī (munitions) lieto, apzīmējot arī militāros ieročus, munīciju un aprīkojumu. Skatīt arī: binary chemical munition; explosive ordnance; fixed ammunition; multi-agent munition; semi-fixed ammunition; separate loading ammunition. 1/10/92
VVC izstrādātie aizsardzības, militārās zinātnes un bruņoto spēku termini