Definīcija:Organisma ģenētiska spēja nodrošināt fizioloģisko procesu, rakstura iezīmju, vizuālo pazīmju, arī slieksmju pārmantojamību no iepriekšējām paaudzēm, galvenokārt no vecākiem un vecvecākiem. Iedzimtība kā ģenētiskais potenciāls dzīves laikā ir klātesošs fakts, kas izmantojams personības pilnveidei mijiedarbībā ar vidi un apstākļiem.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca