Definīcija:Mācību organizācijas forma, kurā skolotājs vada darbu visai klasei vai grupai kopumā un rod tiešu saskarsmi uzreiz ar visiem – stāsta, skaidro, demonstrē, iesaista problēmu risināšanā, uzdod jautājumus, arī pārbauda mācību satura apguvi visai klasei vai grupai vienlaikus. Kolektīva darba priekšrocība ir iespēja strādāt ar visiem procesā iesaistītajiem dalībniekiem reizē, bet trūkums ir tas, ka ne vienmēr var ņemt vērā katra indivīda vajadzības.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca