Definīcija:1. Līgums, kuru noslēdzot kādu izstrādājumu ražotājs ar konkrētiem noteikumiem pārdod šo izstrādājumu ražošanas licenci un savas firmas prečzīmi citam uzņēmējam. Licences pārdevējs, piem., var piedāvāt licences ieguvējam savu pieredzi, ražošanas iekārtas u. c., bet tādā gadījumā licences pārdevējam paliek kontroles tiesības par ražoto preču kvalitāti, izgatavošanas tehnoloģijas ievērošanu. 2. Savu preču tirdzniecības tiesību nodošana noteiktā teritorijā citam uzņēmumam. 3. Apdrošināšanas līgums, kuru noslēdzot apdrošinātājs uzņemas samaksāt tikai noteiktu summu vai procentus no apdrošinātā objekta vērtības. Līdz ar to apdrošinātājs neatbild par zaudējumiem, kas šo summu pārsniedz.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
FRfranchisage(IETEICAMS); franchise(PIEĻAUJAMS); contrat de franchisage(PIEĻAUJAMS)
Definīcija:Sistēma, kad uzņēmējsabiedrība piešķir neatkarīgajiem uzņēmējiem tiesības laist pārdošanā produktus vai sniegt pakalpojumus, izmantojot komercpilnvarotāja tirdzniecības marku un preču zīmi.
Definīcija:'Franšīze' nozīmē rūpnieciskā vai intelektuālā īpašuma tiesību kopumu, kas attiecas uz prečzīmēm, firmu nosaukumiem, veikalu izkārtnēm, funkcionāliem modeļiem, noformējumiem, autortiesībām, prasmi vai patentiem, kuru izmanto, lai tālākpārdotu preces vai sniegtu pakalpojumus tiešajiem lietotājiem.
VVC izstrādātie politikas, tiesību un valsts pārvaldes termini