Definīcija:Pārejošs psihisks stāvoklis vai noturīga rakstura iezīme, kas izpaužas kā nespēja koncentrēt uzmanību uz notikumiem, uzdevumiem, arī cilvēkiem, priekšmetiem, kad ir apgrūtināta iedziļināšanās notiekošajā situācijā vai procesā. Izklaidības iemesli var būt pasliktināts veselības stāvoklis, miega traucējumi, spriedze, izdegšanas sindroms. Izklaidība ir saistāma ar paškontroles trūkumu, biežu aizmāršību, nenoturīgu uzmanību. Izglītības procesā izklaidība ir ļoti traucējošs faktors, kas visbiežāk novērojama kā nesekošana līdzi mācību/studiju procesam, nosacījumu neievērošana, uzvedības problēmas, termiņu kavēšana, nespēja pabeigt darbu u. tml.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca