Definīcija:Cilvēkam piemītošu iedzimtu spēju izpausme, kas vērtējama kā apdāvinātība, talants kādā konkrētā jomā. Dotības lielā mērā var ietekmēt profesijas izvēli, karjeras veidošanos, savukārt nevēlēšanās vai nevarēšana izkopt savas dotības bērnībā, pusaudzībā vai jaunībā var radīt neapmierinātību ar sevi vēlākajos gados.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENprovisions
LVnoteikumi; normas
DEBestimmungen
FRdispositions
VVC izstrādātie politikas, tiesību un valsts pārvaldes termini