Definīcija:Veids, kā tiek iegūta informācija par indivīda vai organizācijas sniegumu un/vai darbības rezultātu. Vērtēšanas formas ir mutvārdu, rakstveida, praktiskas vai kombinētas, un tās var būt norādītas vērtēšanas kritērijos, studiju kursu aprakstos vai pedagoga individuālajās prasībās. Vērtēšanas formu izvēle ir atkarīga no vērtēšanas mērķa, vērtēšanas veida – formatīvā, summatīvā vai diagnosticējošā –, no mācību procesā izmantotajām mācību metodēm u. c. faktoriem.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca