Definīcija:Indivīda personiskās un sociālās, t. i., teritoriālās, etniskās, profesionālās u. c., identitātes apzināšanās laika kontekstā – pagātnes, tagadnes un nākotnes kopsakarībā. Vēsturisko apziņu veido: 1) vēstures zināšanas; 2) vēstures saprašana, t. i., pagātnes notikumu cēloņu un seku, to kontinuitātes un pārmaiņu izpratne; 3) multiperspektīva vēstures vērtēšana, t. i., prasme interpretēt un kritiski vērtēt vēsturisko pieredzi, apzinoties viedokļu dažādību un tās cēloņus; 4) vēstures integrēšana indivīda esamībā, t. i., pagātnes, tagadnes un nākotnes nepārtrauktības apzināšanās.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
