Definīcija:Cilvēka rakstura iezīme, kas izpaužas kā atbildība par savu rīcību un pienākuma apziņa par veicamajiem darbiem, uzticētajiem pienākumiem u. tml. Par apzinīgumu liecina laikrobežas ievērošana, uzdevumu rūpīga izpilde, darbu paveikšana noteiktajā apjomā u. tml. Apzinīguma veidošanās procesā ir svarīgi saskatīt un izprast savas rīcības jēgu.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENcognition
LVapziņa
RUсознание
DEBewusstsein
FRconscience; connaissance
Definīcija:Psihes augstākā forma, kas cilvēkam ļauj apzināties sevi, savu ķermeni, laiku un telpu, kurā viņš atrodas, un arī pašu apziņu.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENawareness; consciousness
LVapzināšanās
RUосознанность; осведомленность
DEBewusstwerdung
FRprise de conscience; conscience
Definīcija:Stāvoklis, kad cilvēks, būdams pie pilnas apziņas, izprot vidi, kurā atrodas, apstākļus, situāciju un pats sevi tajā. Apzināšanās nozīmē sakarīgu izjūtu par sevi un savu esību telpā un laikā.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENconscience
LVsirdsapziņa
RUсовесть
DEGewissen
FRconscience; âme
Definīcija:Viena no apziņas izpausmēm – cilvēka morālo normu, pārliecības, principu, noteikumu kopums, kas nosaka atbildības apzināšanos. Sirdsapziņa ir saistāma ar paškontroles, pašvērtējuma un pašdisciplīnas mehānismu. Rīcība, kas neatbilst sirdsapziņai, rada sirdsapziņas pārmetumus jeb pašpārmetumus.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca