Definīcija:Hierarhiska sistēma, ko izmanto vērtēšanai, kurā indivīda sasniegtos rezultātus nosaka un kategorizē pēc viņa snieguma kognitīvajā līmenī (atcerēšanās, izpratnes, izmantošanas, analīzes, sintēzes, izvērtēšanas). Papildus kognitīvajai dimensijai tiek klasificēta arī afektīvā dimensija, kas saistīta, piemēram, ar empātiju, emocijām, to vadīšanu, un psihomotorā dimensija, kas saistīta, piemēram, ar jaunas uzvedības, jaunu prasmju apguvi. Šo taksonomiju izveidoja Bendžamins Semjuels Blūms (Benjamin Samuel Bloom (1913 –1999)).
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca