Definīcija:Indivīda nostāja un uzskati, kas nosaka atšķirības kognitīvajos procesos. No kognitīvās attieksmes ir atkarīga indivīda darbība, reakcija, izturēšanās konkrētajā situācijā, piemēram, visi kognitīvie procesi darbojas sekmīgi tāda mācību priekšmeta satura apguvē, kas izraisa skolēna izziņas interesi, atbilst viņa mērķiem un vērtībām. Kognitīvā attieksme veidojas novērtējuma rezultātā, vērtību pārskatīšanā, argumentu meklēšanā, pretrunu pārvarēšanā, viedokļa maiņā u. tml. Izglītības procesā ir vērojama vai nu kognitīvā disonanse jeb nesaskaņotība, neatbilstība, kas izraisa diskomfortu, neļaujot veidoties veicinošai kognitīvajai attieksmei, vai arī kognitīvā saskaņotība jeb atbilsme, uz kā pamata tiek veidota stabili pozitīva kognitīvā attieksme.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca