Definīcija:Uzmanības veids, kam sākumā raksturīga koncentrēšanās uz konkrēto objektu ar noteiktu mērķi – kā tīšās uzmanības gadījumā, bet tālāk uzmanības koncentrēšana noris bez īpašas gribas piepūles – kā netīšās uzmanības gadījumā. Pēctīšā uzmanība nodrošina darbošanos pēc inerces, ar intereses aktivizēšanos, ar aizrautību, piemēram, pēctīšā uzmanība ir novērojama grāmatas lasīšanā, spēles spēlēšanā, attēlu krāsošanā, arī skatoties filmu, video u. c.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca