Definīcija:Mācību procesa organizācijas veids, kas paredz attīstīt skolēna spēju pašam iegūt zināšanas, apgūt prasmes un veidot attieksmi, izmantojot savu iepriekšējo pieredzi. Mācības notiek, aktīvi darbojoties un skolēnam izprotot darbības nepieciešamību, lai konstruētu jaunas zināšanas, prasmes, attieksmi un pieredzi. Strādājot pēc konstruktīvisma pieejas, skolēns mācību procesā ir galvenais darbības subjekts, savukārt skolotājs ir pieredzes aktualizācijas ierosinātājs, izziņas darbības virzītājs un padomdevējs.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca