Definīcija:Mācību procesa organizācijas veids, kas paredz mācību satura apguvi, sarunājoties, diskutējot, lasot un apspriežot tekstus, darbojoties grupās u. tml. Strādājot pēc komunikatīvās pieejas, mērķtiecīgi tiek pilnveidota mutvārdu saziņas prasme (runāšana, klausīšanās) un dažādām situācijām atbilstīgs valodas lietojums. Komunikatīvās pieejas galvenās iezīmes ir komunikatīva mijiedarbība, lomu spēles, reālu dzīves situāciju izspēle saskaņā ar konteksta izpratni. Šādi organizētā mācību procesā svarīga ir skolēna iekšējā aktivitāte, lai valoda kļūtu par sociālās saziņas instrumentu. Komunikatīvā pieeja biežāk tiek izmantota valodu apguvē, taču jaunākajā skolas vecumā pieeja ir izmantojama arī dabaszinībās, sociālajās zinībās u. c.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca