Definīcija:Paņēmienu, īpatnību, savdabību kopums vai veids, arī izpausme, kas atšķir vienu fenomenu no citiem līdzīgiem. Par stilu runā valodā, literatūrā, mākslā, dizainā, mūzikā, sportā, arī profesionālajā darbībā. Terminu vadības stils, arī vadīšanas stils lieto, lai nosauktu rīcības un paņēmienu kopumu, ar kura palīdzību vadība iedarbojas uz padotajiem, piemēram, skolas direktora demokrātisks vadības stils. Ar terminu valodas stils nosauc valodas paveidu, piemēram, zinātniskās valodas stils. Izglītības nozarē izšķir mācīšanas stilu, t. i., veidu, kā skolotājs sekmē skolēnu kompetences ieguvi, un mācīšanās stilu, t. i., veidu, kā skolēns iegūst kompetenci. Termins pedagoga darbības stils apzīmē veidu, kādā pedagogs organizē sadarbību ar izglītības guvējiem.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENstyle
LV(bot.) irbulis
DEZahn (Dorn)
FRstyle
Definīcija:The elongated part of a pistil between the stigma and the ovary.
VVC izstrādātie lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas rūpniecības termini