Definīcija:Runas darbības veids, viena no valodas prasmēm – informācijas uztvere ar dzirdi. Klausīšanās laikā notiek aktīva līdzdomāšana, kurā dzirdētā informācija tiek analizēta. Ir divu veidu klausīšanās: 1) aktīvā klausīšanās, kad indivīds iesaistās jautājot un komentējot, tādējādi sniedzot atgriezenisko saiti par dzirdēto, un 2) pasīvā klausīšanās, kad indivīds nereaģē uz dzirdēto saturu. Mācību procesā pakāpeniski tiek apgūti dažādi klausīšanās veidi: vispārējā klausīšanās, izlases klausīšanās, kritiskā klausīšanās.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca