Definīcija:Reformpedagoģijas virziens, kura pārstāvji, piemēram, Džons Djūijs (John Dewey, 1859–1952, Georgs Keršenšteiners (Georg Kerschensteiner, 1854–1932), Jānis Greste (1876–1951), uzskatīja, ka skolas pedagoģiskajā procesā svarīgs ir ne tikai garīgs, bet arī roku darbs, jo praktisks, reāls, patstāvīgs darbs audzina personību, palīdz saistīt teorētiskas zināšanas ar praksi. Skolās, kas strādāja atbilstīgi šim virzienam, tika izstrādātas jaunas mācību programmas un plāni, iekārtota atbilstoša skolas vide, piemēram, darbnīcas, mācību kabineti, dārzi, kā arī attīstīta profesionālās izglītības teorija un prakse.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca