Definīcija:Indivīda, sabiedrības vai kopienas paradums, tradīcija, kas atspoguļo pastāvošo morāles normu ievērošanu. Latviskajā dzīvesziņā to dēvē arī par tiklumu.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENvirtue
LVtikums
RUдобродетель; нравственность
DETugend
FRvertu
Definīcija:Morāles princips, norma, arī īpašība, kas sabiedrībā tiek vērtēta kā pozitīva. Par svarīgākajiem tikumiem tiek uzskatīts taisnīgums, godīgums, labestīgums, līdzjūtība u. c.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca
32 IZGLĪTĪBA UN SAKARI
ENmorality; virtue
LVtikumība
RUмораль; нравственность
DESittlichkeit; Tugendhaftigkeit
FRvertu; moralité
Definīcija:Īpašība, kas izpaužas attieksmē pret morāli. Ar tikumību saprot cilvēka rīcības un izturēšanās atbilstību sabiedrībā pastāvošajām normām, principiem, noteikumiem. Nereti tikumība tiek saistīta ar uzskatiem par ģimeni, laulību, partnerattiecībām, dzimumattiecībām, kā arī ar attieksmi pret reliģiskiem jautājumiem, tad tikumību dēvē arī par šķīstību.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca