Definīcija:Cilvēka rakstura iezīme, kas izpaužas kā mierīga, saprotoša, pacietīga attieksme un izturēšanās pret citu cilvēku trūkumiem, kļūdām, uzskatiem, arī pret citādo, atšķirīgo tradīcijās, uzvedības normās. Iecietības izpratnes attīstība sākas ģimenē un turpinās izglītības procesā, sākot ar pirmsskolas izglītības iestādi, kurā tiek radīta droša un draudzīga vide, mācot pieņemt bērnus, kam ģimenē ir atšķirīgi sociālie apstākļi, dzīves uzskati un vērtības. Iecietībai pretēja rakstura iezīme ir neiecietība.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca