Definīcija:Uz zināšanu pamata pilnveidota prasme, kas sekmē uztvert tekstu, izprast tā saturu, to interpretēt un iegūto informāciju izmantot savu tekstu radīšanā, piešķirot iegūtajai nozīmei jaunu jēgu. Tekstpratības attīstības priekšnosacījums ir prasme apzināti klausīties un lasīt, izprotot lasīšanas mērķi. Svarīgi, lai tekstpratības apguves procesā izglītības guvējs darbotos ar dažāda veida tekstiem – mutvārdu un rakstveida, digitāliem un multimodāliem –, kā arī vingrinātos vienlaikus iegūt informāciju no vairākiem tematiski saistītiem tekstiem.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca