Definīcija:Pedagoga māka mērķtiecīgi plānot un vadīt skolēna mācīšanos konkrētu zināšanu, prasmju, attieksmes apguvei vai pilnveidei un mācīšanās rezultāta pašvērtēšanai. Mācīšanas prasmes pamatā ir teorētiskās zināšanas pedagoģijā, psiholoģijā, mācību priekšmeta didaktikā u. c., kā arī prasmes tās izmantot reālās mācību situācijās.
Izglītības terminu skaidrojošā tiešsaistes vārdnīca