Definīcija:Valodas vienības semantiska un formāla iekļaušanās valodas sistēmā, atbilsme valodas sistēmai un struktūrai, likumībām, modeļiem. Piemēram, vairums aizgūto vārdu, ienākot latviešu valodā, iegūst latviešu valodas galotni un kļūst lokāmi. Sistēmiskā atbilsme nodrošina jaunā vai pārveidotā valodas fakta pareizumu.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007