Definīcija:Palīgteikums, kas tuvāk raksturo laiku, kad risinās virsteikuma darbība, piemēram, Viņš atgriezās, kad viss jau bija apklusis. Laika apstākļa palīgteikums var konkretizēt vispārīgas nozīmes apstākļa vārdu virsteikumā, piemēram, Kad logi vaļā, tad telpā ieplūst svaigs gaiss.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007